Mēs aizbrauksim 11.48. Un nekad te vairs neatgriezīsimies. Šī vieta atņēma man laiku, atņēma man n + 1 gadu. Un metodiski – pilienu pa pilienam, sekundi pa sekundei atņēma man gribu. Šī vieta ir noburta. Te visi tikai piedalās. Te visi nolemti tikai piedalīties. „Tev ir tikai jāpiedalās,” man teica. Un es piedalījos. Es piedalījos, dalījos un atkal piedalījos. Un, kad es atkal biju dalījies un piedalījies, es vienu dienu jutu, ka es esmu pārdalījies. Pēc tam – ka esmu sadalījies. Kaut kas no manis bija atdalījies, nodalījies, aizdalījies.
Un tad es lūdzos atpakaļ sevi pa daļiņai. Es teicu: „Es esmu piedalījies. Te kaut kur jābūt manai daļai.” Bet neviens nezināja pateikt, kur ir mana daļa. Un neviens nezināja pateikt, kur ir viņa daļa. Visas daļiņas bija pazudušas, sadrupušas un aizplūdušas. Dalīšanās bija notikusi, bet nebija radusies ne jauna amēba, ne jauns cilvēks, ne jauns akmens, ne jauna mīlestība! Un tad es sapratu, ka tālāk piedalīties vairs nedrīkst. Nevajag piedalīties, bet pie-vienoties.
Bet, pirms pievienoties, vajag piesevoties, nopatoties, - un tikai tad. Un tikai tad sakopoties, nokopoties, caurkopoties. Savienoties, novienoties, caurvienoties. Bet šī pilsēta ir noburta.
Šī pilsēta prasa tikai piedalīties, tikai piedrumstaloties, tikai piesmidzināties. Papilināties. Paputekļoties. Padrumstaloties, pamigloties, pasmidzināties.
Mēs aizbrauksim 11.48. Varbūt ir kāda pilsēta, kur prasa vairāk.
/Imants Ziedonis/
Mēs atbraucām 16.39. Te nebija pilsētas. Sliedes uz šejieni kāds bija uzlicis, bet staciju un pilsētu gan aizmirsis. Tā vietā mēs atradām tikai robežakmeni, uz kura dziļiem burtiem bija iekalts: "Tālāk vairs nav". Kad tālāk ceļa vairs nav un atpakaļceļā doties negribas, mēs varam turpināt tikai ... augstāk.
Šī ir pilsēta bez griestiem. Debesis šeit ir tuvāk, zvaigznes spīd spožāk un sapņi lido augstāk. Sasodīts! Arī šī vieta ir noburta. Pat vēl vairāk par to pilsētu no kuras aizbraucām. No mums tiek prasīts iet tuvāk, kā debesīm, tā arī vienam otram, būt līdzās, pastiepties augstāk.
Te vairs nav dalīšanās; nekad nav bijis. Augstāk ir tikai vienas debesis, viens viss-ums. Un mēs viss-i daram visu, lai tikai m-ums izdotos pastiepties augstāk. Pietiek arī, ja tikai pastāvam viens otram līdzās. Arī tā mēs pa-līdzam. Visiem un arī paši sev.
/Viegli/
Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” izsludina prēmiju "Laiks ziedonim"
Maija "ziedoņa" sākumā, 3. maijā, svinam Imanta dzimšanas dienu, un, atzīmējot šo prieku, kā arī, meklējot iespēju turpināt skaistajam Latvijā ļaut parādīties, fonds “Viegli” atklāj Imanta Ziedoņa prēmiju par izcilību jaunradē "Laiks ziedonim". Prēmija izveidota ar nodomu iedrošināt, iedvesmot un atbalstīt jaunradi mums apkārt. Piešķirtās prēmijas apjomu gadu no gada veidos bankā uzkrātie procenti, tāpēc šo tradīciju fonds „Viegli” aizsāk, noguldot bankā 1000 latus, un, aicinot jūs visus pievienoties uzkrājuma veidošanā.
Katru gadu 3. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Imanta Ziedoņa zālē šī balva tiks piešķirta kādam iedvesmojošam cilvēkam par izcilību jaunradē.
Šobrīd fonds „Viegli” strādā pie prēmijas koncepta, lai jau 1. jūlijā kopā sanāktu žūrijas komisija un lemtu par mākslas jomām, kādās atzinums tiks piešķirts 2014. gadā.
Pie-vienojies!
