Imanta Ziedoņa filmu skate Cēsīs

1.- 4.maijā plkst. 11.00, Vidzemes koncertzāles “Cēsis” kinoteātrī būs skatāmas Imanta Ziedoņa veidotās un iedvesmotās filmas. Divās filmu skates dienās skatītājiem pirms filmu sākuma būs iespēja tikties ar to režisoriem.

2.maijā būs tikšanās ar filmas “Mēstepatās” režisoru Zigurdu Vidiņu, savukārt 3.maijā pirms animācijas filmu parādes notiks saruna ar animācijas filmu režisori Rozi Stiebru. Abi režisori stāstīs par filmu veidošanas gaitu un dalīsies atmiņās par Imanta Ziedoņa dalību filmu tapšanas procesā. Ieeja visos filmu seansos ir bezmaksas! Ziedoņa filmu skate iespējama pateicoties Nacionālajam Kino centram.

Ziedoņa filmu skates programma:

1.maijā, 11:00  
Imants Ziedonis. Portrets locījumos (1979, 21 min, dokumentāla filma, režisore Laima Žurgina, operators Juris Podnieks)

Imanta Ziedoņa portrets, kuru pats dzejnieks dēvē par savu pašportretu, jo aktīvi līdzdarbojies filmas scenārija rakstīšanā. Filmas pamatā ir tēls no gramatikas pasaules – lietvārdu locīšana -, un Ziedonis vēlāk raksta: “…visplašākās atbildes man gribējās dot uz instrumentāļa jautājumu - ar ko? Ar tēvu, māti, bērniem, sievu, māsām, draugiem, ideju biedriem.”

Gada reportāža (1965, 54 min, dokumentālā filma, režisors Aivars Freimanis, operators Ivars Seleckis)

Republikas jubilejas filma, veltīta 25.gadadienai kopš padomju varas nodibināšanas Latvijā. Filmas uzņemšana drosmīgi tika uzticēta jaunās dokumentālistu paaudzes perspektīvākajiem talantiem, un rezultātā izdevās spožs tēlainās kinomākslas paraugs, viena no slavenās “Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas” zelta fonda filmām, kas izpelnījās arī lielu publikas interesi – skatītāji pie kinoteātriem stāvēja rindās. 

2.maijā, 11:00
Tikšanās un saruna ar filmas “Mēstepatās” režisoru Zigurdu Vidiņu.
Mēstepatās
(2013, 26 min, dokumentālā filma, režisors Zigurds Vidiņš)

Pirms 37 gadiem, kad sapnis par Latvijas valsti likās nereāli tāls, Imants Ziedonis izveidoja domubiedru grupu ”Dižkoku atbrīvotāji” – DAGi. Tālaika kinomateriāli un fotogrāfijas rāda Imantu Ziedoni un DAGu dalībniekus – Māru Zālīti, Annu Žīguri, Rozi Stiebru, Andri Buiķi, Vitoldu Kucinu un daudzus citus, atgādinot jaunajai paaudzei, ka jebkuros apstākļos ir iespējams darīt pozitīvus darbus savas nācijas un valsts nākotnes vārdā.

Lomi (1969, 51 min, dokumentālā filma, režisors Aivars Freimanis, operators Ivars Seleckis)

Poētisks stāsts par zvejniekciema dzīvi, kinozinātnieces Ingas Pērkones vērtējumā – viens no spilgtākajiem modernisma paraugiem Latvijas dokumentālajā kino. Rets gadījums arī formas ziņā – dokumentālai filmai speciāli komponēti songi ar Imanta Ziedoņa dzeju, kas rakstīta tieši filmai (dzied Juris Strenga). 

3.maijā, 11:00 
Tikšanās un saruna ar animācijas filmu režisori Rozi Stiebru.
Animācijas filmu parāde:

  • Zaļā pasaka (1977, 14 min, režisore Roze Stiebra, māksliniece Anita Kreituse) Viena no Imanta Ziedoņa Krāsainajām pasakām: “Kādu nakti pilsētā ienāca mežs…”. 
  • Suns Funs un vējš (1978, 10 min, režisore Roze Stiebra, mākslinieks Vitolds Kucins) Ķerstīja, ķerstīja Suns Funs draiskuli Vēju, līdz saprata, ka to, kurš spēlējas, nedrīkst traucēt.
  • Kas ir kolhozs? (1981, 10 min, režisore Roze Stiebra, mākslinieks Viesturs Bērziņš) Kolhozs ir neatņemama padomju realitātes sastāvdaļa, un arī bērniem jāzina, kas tas ir. 
  • Man vienai māsiņai (1984, 10 min, režisore Roze Stiebra, māksliniece Laima Eglīte) Saturā un attēlā koncentrēti nacionāla filma, kur Iļģu spēlētu tautasdziesmu pavadījumā notiek seni latviski rituāli. 
  • Uzpasaka (1986, 9 min, režisore Roze Stiebra, māksliniece Māra Rikmane) Uzpirkstenītei apnicis palīdzēt šūt, viņa grib kļūt par zvaniņu, tomēr katram ir jādara savs darbs.
  • Taureņi (2005, 2 min, režisore Roze Stiebra, māksliniece Ilze Vītoliņa) Gleznieciska un muzikāli smalka Imanta Ziedoņa epifānijas ilustrācija.

 

4.maijā, 11:00
Puika (1977, 93 min, spēlfilma, režisors Aivars Freimanis, operators Dāvis Sīmanis, komponists Mārtiņš Brauns, lomās Indars Lācis, Māra Rence, Uldis Vazdiks, Astrīda Vecvagare, Edgars Liepiņš un citi)

Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” ekranizācija, pirmā filma, kas saņēmusi Latvijas nacionālo kinobalvu “Lielais Kristaps” un Vissavienības mēroga balvu par glezniecisku operatora darbu. Straujam laikmetam neparasti rāma un nesteidzīga filma, dokumentālas faktūras un vide. Mūsmāju saimi veido mazāk filmēti un pat neprofesionāli aktieri, bet Klibais Jurks ir Edgara Liepiņa spilgtākā kinoloma.